Astma ir hronisks elpceļu iekaisums. Elpceļi ir sārti un pietūkuši. Iekaisušie bronhi ir ļoti jūtīgi un krasi reaģē uz dažādiem kairinātājiem piemēram putekļiem, tabakas dūmiem, dzīvnieku spalvām ,kas izraisa bronhiālās astmas lēkmes.
Astmas lēkmes laikā ir apgrūtināta gan ieelpa, gan izelpa (īpaši izteikta). Tādēļ slimnieki klepo un sēc. Lēkmes laikā elpceļu sienas pietūkst vēl vairāk, elpceļi sašaurinās. Tajos izdalās vairāk gļotas. Katram cilvēkam astma var izpausties dažādi.

Astmai raksturīgs:

• Lēkmjuveidīgs elpas trūkums,
• Ilgstošs klepus,
• Čīkstēšana krūtīs, īpaši vīrusa infekcijas laikā, arī naktīs un no rītiem, kā arī pēc fiziskās slodzes,
• Spīlīloša vai smaguma sajūta krūškurvī,
• Klepus fiziskas slodzes laikā (piem., kāpjot pa kāpnēm, bērniem dauzoties vai smejoties)
• Ilgstošs klepus pēc vīrusa infekcijām, bērniem it kā biežas slimošanas, bronhīti.

Bronhiālā astma un alerģiskās iesnas.
Bronhiālā astma-ir iekaisīga elpceļu slimība. Iekaisuma laikā rodas paaugstināta jūtība pret dažādiem kairinātājiem, kas izraisa elpceļu sašaurināšanos. Šie kairinātāji ir dažādi alergēni:

• Pārtikas produkti (olas, piens, šokolāde, zivis, rieksti);
• Augu ziedputekšņi, istabas vai lauku puķes, zāles;
• Dzīvnieku spalvas vai putekļu ērcītes;
• Ķīmiskas vielas (krāsvielas, gumija, metāli, antibiotikas)u.c

Bronhiālās astmas cēloniskā saistība ar alerģiskām iesnām ir visai izteikta. Pētījumi liecina, ka 65 – 88 % pieaugušo un apmēram 75 % bērnu, kas slimo ar astmu, ir arī alerģiskas iesnas.
Neārstētas alerģiskās iesnas var veicināt astmas attīstību. Ja elpošana caur degunu ir apgrūtināta, ieelpojot caur muti, lielāks daudzums alergēnu nokļūst tieši plaušās. Lai gan astmas izcelsme ir saistīta ar iedzimtību, bērnu iespējams no tās pasargāt pat tad, ja jūsu ģimenē ir kāds astmas slimnieks! Svarīgi ir nesmēķēt grūtniecības laikā, sargāt bērnu no tabakas dūmiem, vienmēr nēsāt līdzi nepieciešamos medikamentus, kā arī neaizmirst glābšanas inhalatoru!



Kā rodas astma?

Astmas izcelsmes pamatā ir iedzimstība. Tomēr tas, vai astma attīstījusies ir atkarībā no vides, kurā cilvēks uzturas. Astmas provocējošie faktori- auksts un mitrs gaiss, fiziska slodze, migla. Liela ietekme arī var būt arodfaktoriem un medikamentiem. Alerģiskiem cilvēkiem, īpaši bērniem, astma rodas alergēnu iedarbības rezultātā- uzturoties putekļainā vidē, kontaktā ar mājdzīvniekiem, putekšņiem utt. To sauc par alerģisko astmu.

Alerģiskā astma ārstēšanā ir būtiski noskaidrot, kas tieši izraisa iekaisumu. Ja izdodas pārmainīt apkārtējo vidi un mazliet alerģijas izsaucēju klātbūtni, tas slimība norit daudz labvēlīgāk un reizēm vispār nav vajadzīga ārstēšana. Ikviens astmas slimnieks ir jūtīgs – pret parastiem kairinātājiem- veļas pūlveriem, cigarešu dūmiem, asām smakām un smaržām. Ja cilvēkam nav astma, bet ir šie simptomi, nepieciešams konsultēties pie ārsta.



Kā astmu ārstēt?

Astma ir hroniska slimība- ir periodi, kad jāārstējas, un tad gadiem var būt tā, nav nekādas problēmas. Tikai mazam procentam no visiem astmas slimniekiem ir tik smags stāvoklis, ka zāles jālieto visu mūžu. Tāpēc viss svarīgākais iemācīties sadzīvot ar astmu. Tas nozīmē- zināt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kurā brīdī zāles ir jālieto un kurā brīdī drīkst pārtraukt. To sauc par astmas kontroli.

Galvenais ir sākt ārstēšanu pēc iespējas ātrāk un darīt to pietiekami ilgi. Jo ātrāk cilvēks sāk ārstēties, jo lielāka iespējamība, ka viņš gadiem ilgi pēc tam jutīsies labi.
 
Parasti astmas ārstēšanā ir nepieciešami divu veidu medikamenti
1.    Katram astmas slimniekam vajadzīgs glabāšanā inhalātors, lai pārtrauktu astmas lēkmi.
Inhalātors satur medikamentu, kas paplašinās bronhos.
2.    Vairums pacientu ik dienas jālieto arī kāds ārstējošais medikaments, kas mazina elpceļu iekaisumu, pasargā plaušas un novērš astmas lēkmes.
 Pirmie atvieglo ārstēšanu, otrie – ārstē iekaisumu elpceļos. Minimālais ārstēšanas laiks ir trīs mēneši. Bieži ir tā, ka pacients lieto medikamentus pirmās divas nedēļas un, tiklīdz kļūst labi, ārstēšanos pārtrauc. Tomēr iekaisumu tik īsā laikā nav iespējams izārstēt. Tālab pēc kāda laika viņam atkal kļūst slikti. Nereti cilvēks lieto tikai tās grupas medikamentus, kas atvieglo elpošanu, un nelieto ārstējošos. Ārstam ir grūti pārliecināt pacientu tā nedarīt, jo ārstējošo medikamentu tūlītēja iedarbība nav jūtama. Ar laiku atvieglojošie medikamenti jālieto aizvien biežāk un to efektivitāte zūd. Tāpēc ir būtiski lietot abus medikamentus inhalācijās – gan tos, kas iekaisumu ārstē (parasti inhalatori ir sarkanīgi brūnā krāsā), gan tos, kas atvieglo elpošanu (inhalatori ir zili pelēkā krāsā).

• Ja Tev glabāšanas inhalātors nepieciešams vismaz 3 reizes nedēļā vai biežāk, tas nozīmē, ka jāsāk lietot arī ārstējošais inhalātors. Konsultējies par to ar ārstu.!
• Ja glabāšanās inhalātors Tev vajadzīgs biežāk nekā trīs reizes dienā, tas nozīmē, ka nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Astma dažādos vecumos.....
Neatkarīgi no tā ,vai bērns ir gadu vai četrpadsmit gadus vecs, astmas pirmās pazīmes ir klepus un sēcoša elpa. Atšķirība ir tajā, ko viņš var pastāstīt par savām sajūtām.
Tādēļ, jo mazāks ir bērns, jo vecākam jābūt vērīgākiem.

Zīdaiņiem- biežākās astmas pazīmes ir klepus un sēcoša, svelpoša elpa. Šādi simptomi var parādīties epizodiski dažādos diennakts laikos. Smaguma sajūtu krūškurvī mazulim var izraisīt bailes, uzbudinātību un raudas. Dažiem bērniem tie parādās nomodā – aktivitātes periodā, dažiem naktī.
Pirmsskolas un sākumskolas bērniem- astma var izpausties kā paātrināta, nevienmērīga un svelpoša elpošana gan miegā, gan fizisko aktivitāšu laikā. Bērniem var būt nemierīgs miegs, bieža atklepošana un klepus. Bieži viņš pats nemaz nejūt un nedzird, ka guļot klepo. Ja bērnam attīstās astma, skriešana un aktīva rotaļāšanās viņam var izraisīt klepu smaguma sajūtu krūtīs. Tomēr mazāko klašu skolniekiem var būt grūtības noraksturot savu pašsajūtu. Mokoša klepus laikā bērnam ir grūti nosēdēt taisni – viņš saliecas, āda kļūst bāla, un, nepatīkamo sajūtu izbiedēts , tas var sākt raudāt.
Ja jūsu bērnam ir konstatēta astma, ir svarīgi par to informēt pirmskolas vai sākumskolas medicīnas māsu, klases audzinātāju un nepieciešamības gadījumā arī fizkultūras skolotāju. Jo skolas darbinieki vairāk zinās par jūsu bērna slimību, jo lielāka iespēja, ka bērns nepiedzīvos jaunas astmas lēkmes un viņa atveseļošanās noritēs ātrāk.  Svarīgi, lai pedagogi zinātu kaitinātājus, kas jūsu bērnam izraisa astmas lēkmes.
Pusaudži- vecumā gandrīz jau visiem bērniem astma ir jau konstatēta. Šajā periodā ir svarīgi veidot viņa izpratni par savu slimību un iedrošināt sekot slimības gaitai  un uzņemties rūpes pašam par sevi. Iesakiet ārsta izrakstītās zāles lietot regulāri, arī tad, kad viņš/-a jūtas pavisam labi. Atgādināt vienmēr ņemt līdzi inhalātoru un regulāri pārbaudīt, vai tas nav tukšs.
Ir labi ja pusaudzis par savu slimību ir pastāstījis saviem draugiem un skolotājiem. Jo vairāk to zinās, jo labāk spēs palīdzēt astmas lēkmes laikā- tie nenobīsies un zinās, kā rīkoties.
Neierobežojiet savu atvasi ! Iedrošiniet viņu piedalīties fiziskajās aktivitātes. Vienīgi pirms tam jālieto zāles un sportojot jācenšas elpot dziļi un vienmērīgi.
Ja pusaudzis savu slimību uztvers nopietni un uzņemsies atbildību , uzmanīgi sekojot tās norisei, nākotnē tā viņu traucēs arvien mazāk.