2007.g. rudens raksturojās ar samērā biežām augšējo elpceļu infekciju slimībām, kuru izraisītāji visbiežāk bija vīrusi. Daudzos gadījumos slimība izpaudās ar paaugstinātu temperatūru, izteikti aizliktu degunu un kairinošu klepu, kurš saglabājās ilgstoši pēc temperatūras normalizēšanās. Šāds stāsts raksturīgs vairākiem pacientiem, kuri pēc 3-4 mēnešu ārstēšanās apmeklēja plaušu speciālistus un uzsāka papildus izmeklēšanu sakarā ar iespējamu astmas diagnozi.
Nedomāju, ka vienmēr ir attīstījusies šī hroniskā elpceļu iekaisīgā slimība, bet situācijas precizēšana un izvērtēšana tādās situācijās ir ļoti vēlama.
Ja pacientu izjautā, bieži var konstatēt, ka parādījušies arī daži smagāki simptomi, kā kairinošais klepus, ne reti tiek atzīmēta apgrūtināta elpošana naktīs, vairāk rīta pusē, un elpas trūkums pie fiziskas slodzes. Pacientam ir izdarīta rentgena izmeklēšana un  asins aina, dažos gadījumos arī krēpu analīze. Bieži šajās analīzēs izmaiņu nav vai ir minimālas, kuras nedod apstiprinājumu konkrētai diagnozei. Tāpēc visos gadījumos, kad tiek konstatēts elpas trūkums pēc vīrusu infekcijām un nemotivēts klepus, vēlams izdarīt spirogrāfiju(elpošanas testu). Pateicoties šai izmeklēšanai  var precizēt obstruktīvās saslimšanas, tās kurām raksturīga gaisa ceļu lūmena sašaurināšanās un kuras raksturojās ar apgrūtinātu izelpu. Šī izmeklēšana ļauj spriest par  iekaisuma raksturu, kam savukārt seko adekvāta ārstēšana.
Latvijā raksturīgs ļoti liels hronisko elpceļu slimnieku skaits. Analizējot šo pacientu slimības vēstures jāsaka, ka daudzos gadījumos par iemeslu slimības ieilgšanai ir bijusi pašārstēšanās, visbiežāk ar antibakteriāliem līdzekļiem, un situācijas nopietnības, smaguma nenovērtēšana.
Divdesmitā gadsimta vidū cilvēce veiksmīgi atrisināja situāciju kā tikt galā ar bakteriālu, mikrobu izraisītu infekciju elpceļos. Tomēr tā vietā nāca cita iekaisuma forma- alerģisks iekaisums, kura ārstēšanas pamatā ir pavisam citi preparāti un antibiotiķi situāciju drīzāk pasliktina, kā uzlabo. Šī iemesla dēļ mēs turpmāk sniegsim Jums informāciju un padomus par to kā labāk rīkoties neskaidrās situācijās un kā lietot ārsta nozīmētos medikamentus.
Daži dati, kuri liek aizdomāties par pašreizējo situāciju ne tikai Latvijā.

Vai alerģiskas rekcijas, iekaisumu, tai skaitā astmas attīstību veicina kāds viens noteikts alergēns? Noteikti nē. Pirmkārt, organisms tiek sagatavots šai situācijai, kuru cilvēks ikdienā nemaz nejūt. To panāk lietojot uzturā produktus, kuriem pievienots ir liels konservantu daudzums, krāsvielas, dažādas ķimikālijas. Daļa cilvēku smēķē un rada problēmas ne tikai paši sev, bet arī apkārtējiem, citi strādā kaitīgos apstākļos un nelieto adekvātus aizsarglīdzekļus. Slimības gadījumā pacienti ne vienmēr samazina fizisku slodzi, guļ gultā un tādējādi palīdz organismam mobilizēties cīņai ar infekciju, bet, neskatoties uz paaugstinātu temperatūru, lietojot pretiekaisīgus  preparātus, antibiotiķus turpina strādāt. Tas lielā mērā veicina organisma imūnsistēmas izsīkšanu. Dažreiz šādi slimi cilvēki un to atrašanās publiskās vietās ir par pamatu straujai pilienu  infekcijas izplatībai. Visraksturīgākās ir skola un bērnudārzi. Par laimi šīs akūtās situācijas jauniem cilvēkiem ne vienmēr ieilgst. Tomēr nākotnē tās var radīt nopietnas problēmas, jo daudzi jauni cilvēki strādā ļoti intensīvi, maksā lielus mājokļu kredītus un audzina bērnus, bet maz vērību pievērš veselības profilaksei.  Uz šī fona, kādā no kārtējām elpceļu saslimšanas epizodēm, konstatē šos augšminētos, astmai raksturīgos simptomus, to ieilgšanu un slimības manifestāciju. Ģimenes ārsts ir galvenā institūcija pie kuras pirmkārt jāiet slimam cilvēkam, tomēr tas neizslēdz savlaicīgu speciālista konsultāciju un labu sadarbību konkrētas epizodes, konkrēta pacienta ārstēšanā. Ārstēšanai ne tikai jāatjauno darba spējas un laba dzīves kvalitāte, bet arī jāiezīmē konkrētas  profilakses iespējas. Jaunākās starptautiskās vadlīnijas paredz sekojošus kontroles līmeņus astmas ārstēšanā.